Adaptācija skolā
Vasaras atvaļinājumā es ne tikai atpūtos, bet arī apmeklēju vērtīgus seminārus, kuri bija domāti vecākiem, bet viņi man arī noderēja kā pedagogam!
Ko nozīmē adaptācija? Vārda ADAPTĀCIJA nozīmi meklē: https://tezaurs.lv/adapt%C4%81cija
Adaptācija ir pielāgošanās jaunajai videi. Šajā laikā skolotājam ir jāiepazīst bērni, bet bērniem– skolotāji. Bērnam pašam ir jāsaprot, kur būs viņa vieta klasē, kur varēs nolikt savas mantas, kur viņš varēs atpūsties, kur aizies paēst, kur ir labierīcības. Adaptācija var būt viegla (līdz 30 dienām). Parasti tā ilgst līdz decembrim. Smaga adaptācija – pat veselu gadu. Tad tam jāpievērš uzmanība, kāpēc tā notiek.
Vēl adaptāciju skolā ietekmē sagatavotība skolai, pašapkalpošanās prasmes, bērna patstāvība (vai bērns prot pats pajautāt). Daži bērni ir ļoti kautrīgi!
Adaptācijas periodā liela loma ir arī bērna draugiem. Bieži vien vecāki vēlas, lai bērns, uzsākot skolas gaitas, turpina būt kopā ar draugu, kuru ir iepazinis bērnudārzā. Ienākot skolas vidē, nereti ir tā, ka šī draudzība vairs nav tik noturīga. Bieži vien sākumā bērni pārdzīvo: mans draugs aizgāja citur mācīties.
Emocijas strauji mainās. Bieži vien iesaka nodot asins analīzes uz hormoniem.
Skola – tā ir jaunā vide, bērnam var būt trauksme. Nagu graušana. Matu virpināšana. Bieži vien iesaka griezties pie neirologa. Pirmie signāli, kas vēsta, ka adaptācijas periods bērnam nav tik veiksmīgs, ir izmaiņas bērna uzvedībā. Bērnam var mainīties uzvedība labā nozīmē, vai tieši pretēji. «Viņš kļūst skaļāks, nemierīgāks vai miegaināks un pat apātisks, nespēj koncentrēt uzmanību. Tam ir jāseko līdzi! Skatieties arī uz to, vai bērns nesūdzas mājās: sāp galva, negribu iet uz skolu. Te var sākties somatisku traucējumu simptomi!
Svarīgi ir dažādi saliedēšanās pasākumi – klases pēcpusdienas, sākumskolas posmā vērtīgi ir apmeklēt pagarinātās dienas grupu, kur bērni ne tikai pilda mājasdarbus, bet labāk iepazīst cits citu. Arī pagarinātās dienas grupas pedagogam ir iespēja pavērot, kā bērni darbojas, kā kontaktējas savā starpā, un izdarīt secinājumus.
Pēc stundām bērni apmeklē dažādas nodarbības, pulciņus, kas, protams, ir ļoti vērtīgi, bet skolotāja mudina vecākus būt uzmanīgiem, lai adaptācijas periodā šo pulciņu nav par daudz.
Viennozīmīgi – pulciņi ir vajadzīgi, bet tāpat ir svarīgs pilnvērtīgs miegs. Miegs dod iespēju atpūsties, miegā bērni attīstās, un normalizējas viņu hormonu darbība. Nereti vecāki uzdod sev jautājumu, cik vēl jāguļ mūsu bērniem? Pilnvērtīgam miegam jābūt 9-10 stundas!
Mans ieteikums -kopā ar bērnu sarakstīt dienas ritmu: ko es ar savu daru – katru gadu jau divas nedēļas pielāgojamies skolas režīmam pirms skolas gaitu sākuma. Grūti, jo ir vasara un gribas vēl nedaudz atpūsties!
Galvenais un noteicošais ir klases skolotāja un viņas darbības, nostāja problēmsituācijās.
Mana piebilde: varētu piebilst – ar pieredzi. Bet viņa var būt arī bez pieredzes, bet tāda, kura vēlētos mācīties, darbotos ar bērniem, kura prot noteikt noteikumus un robežas. Vienvārdsakot – kura būtu divi vienā (gan mīļa, gan stingra)! Stingra, tā, kura prot noteikt noteikumus un robežas, un mīļa, sirsnīga, kura saprot, kas ir nepieciešams bērnam.
Skolotāja vada stundu 40 minūtes. Tātad uzmanība un koncentrēšanās spējas jāfokusē 40 minūtes, t.sk. darot darbus. Vai bērns prot nosēdēt un klausīties?
Pēc psiholoģijas attīstības īpatnībām bērns var nosēdēt un noturēt uzmanību TIKAI līdz 20 minūtēm!
Bieži vien skolotājas sūdzas vecākiem par to, ka bērns slikti uzvedas stundās, bet būtu lietderīgi, ja skolotāja nevis sūdzētos vecākiem par bērnu, kurš traucēja, bet būtu rīkojusi nelielas pauzes. Dažās Rīgas skolās un dažās ārpus Rīgas tādu praksi pielieto! Respekts tādam skolotājam!
